uzbrāzties
uzbrāzties -brāžos, -brāzies, -brāžas, pag. -brāzos; refl.
1.Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
PiemēriUzbrāzties ar motociklu kalnā.
2.Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriZirgs uzbrāzās man virsū.
2.1.Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
PiemēriMājas galā man uzbrāžas Alīda. Gribu neuzkrītoši paiet garām..
3.parasti 3. pers. Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
PiemēriAr mainīgiem panākumiem varēja zvejot novembra beigās un gandrīz visu decembri, kaut gan stiprs laiks pieturējās tāpat un vienreiz uzbrāzās pat auka.
Avoti: 8. sējums