uzbraucīt
uzbraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
PiemēriViņš uzbrauka piedurkni un parāda, kur stilbā ietetovēti enkurs un sirds.
1.1.Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
PiemēriCelma kundze.. aizpogāja mēteli. Plānos, gaiši pelēkos cimdus domīgi uzbraucīja pirkstos.
Avoti: 8. sējums