uzblīkšķināt
uzblīkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
uzblīkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
Piemēri«Par avāriju pārāk neuztraucos. Katram var gadīties.» Sastūma dokumentus kaudzītē un uzblīkšķināja ar plaukstu.
Avoti: 8. sējums