žāvēties
žāvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
1.Refl. → žāvēt1. Tikt žāvētam.
PiemēriDvielis žāvējas uz radiatoriem.
1.1.Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
PiemēriNokļuvuši mājās, bezgala nomocījušies, ļaudis žāvējās lielo maizes krāšņu ugunīs..
Avoti: 8. sējums