Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sačokuroties
sačokuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti viscaur, čokurainam.
PiemēriSačokurojusies bērza tāss.
1.1.Samudžināties (parasti par dziju).
PiemēriSačokurojies pavediens.
2.pareti Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) — par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
PiemēriAtpūtās arī Vipurs: viņš tad pīpoja, sačokurojies uz celma..
Avoti: 7-1. sējums