sačibēt
sačibēt parasti 3. pers., -čib, pag. -čibēja; intrans.; sar.
Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
PiemēriKad šaudoņa vējš sadrebināja rūtis un ielauzās istabā pa sačibējušo loga rāmju un slēģu plaisām, sveces liesma neplandījās..
Avoti: 7-1. sējums