sačokurojums
sačokurojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sačokurot.
PiemēriUz parastās irbenes pupu laputis barojas gan lapu apakšpusē, gan jauno dzinumu galos un uz ziedkātiem. Neizraisa tik stiprus lapu sačokurojumus kā irbenāju-grīšļu laputis.
Avoti: 7-1. sējums