pastiept
pastiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
Piemēri«..Jāpastiepj tik jūsu ausis, Tās par īsu ir priekš - vērša.»
Stabili vārdu savienojumiPastiept soli.
1.1.Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
PiemēriSiltā gadalaikā ciešus apavus var pastiept, ja tos pa nakti blīvi piebāž ar slapju vai samitrinātu papīru.
1.2.Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
PiemēriDūms vienu troses galu bija uzmetis «Gazika» sakabei un otru galu pastiepa uz «Moskviča» pusi.
1.3.pārn. Paildzināt (laiku, laikposmu).
PiemēriViņš negribēja nīkuļot un vārgt, lolot un saudzēt sevi, lai tikai pastieptu dzīvi nedaudz garumā.
1.4.pārn. Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
PiemēriLugā nākušas klāt citas sižeta līnijas un arī personas, tā ir pastiepta, vietām dramaturģiski sadomāta.
2.Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
PiemēriPastiept kājas uz priekšu.
2.1.divd. forma: pastiepts Tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām).
PiemēriUz priekšu pastiepts zods.
2.2.Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
PiemēriMans tēvocis pastiepj mātei savu tukšo tasi.
2.3.Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
PiemēriMēs skrējām saliekušies, automātus sev priekšā pastiepuši, acīm ienaidnieku meklēdami.
3.Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
PiemēriRunas temps samērā lēns, dažas skaņas pastieptas.
4.Ar pūlēm panest.
PiemēriPastiept čemodānu uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums