pavilkties
pavilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos; reti
1.Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
Piemēri..Marikai uznāca radības, kūtī govis slaucot. Kliegdama viņa pakrita salmos un pati saviem spēkiem pavilkās nostāk, lai govs neuzkāptu virsū jaunpiedzimušajam.
1.1.pārn. Paildzināties (par laiku, laikposmu).
PiemēriAkmeni [apcietināto] nodarbināja jautājums, kā viņu sūtīs atpakaļ.. Ja pa dzelzceļu, tad to vēl vadās pa pilsētu, izsauks varbūt vēl dažus lieciniekus - laiks pavilksies ilgāk.
2.sar. Lēnā gaitā paiet.
PiemēriPavilkties līdz ceļam.
Avoti: 6-1. sējums