paviļa
paviļa -as, s.
1.parasti dsk. Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
PiemēriĒkas [senatnē] celtas uz nelielu vai vidēji lielu akmeņu paviļam vai tieši uz zemes.
2.Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
PiemēriTaču pirms iekāpšanas ratos tēvocis Andrejs vispirms apsēžas uz paviļas un atloka savas biezās vadmalas ūzas..
Avoti: 6-1. sējums