pavilkt
pavilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku
1.trans. Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPavilkt krēslu tālāk nost no galda.
1.1.Velkot pavērt.
PiemēriDirektors pacilā grāmatas un burtnīcas, pavelk vaļā galda atvilktni.
1.2.Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
PiemēriMauriņš.. ar pirkstu pavilka cilpu vaļīgāk.
1.3.Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriViņš [lielais Andrs] pavilka mazo tālāk nost no akas..
1.4.Pavirzīt (kādā virzienā ķermeņa daļu).
PiemēriPavilkt kāju mazliet atpakaļ.
1.5.Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu).
Piemēri..Lida brīžam pavelk kājas pa grīdu, mīkstās istabas čībās staigājot..
1.6.intrans.
PiemēriPēteris pavelk pār stīgām.. Ģitāra skan..
1.7.Velkot padarīt mazliet garāku. Pastiept.
PiemēriAugusts.. pielāgoja tālskati attālumam, gan pavilkdams to garāku, gan pastumdams īsāku.
1.8.pārn. Paildzināt, pavilcināt.
PiemēriMillija:.. es ceru - atvaļinājumu izdosies pavilkt līdz manai jubilejai...
1.9.intrans.
PiemēriDivi punkti [futbola spēlē] atkal bija pazaudēti. «Šausmīga neraža!» Vilnis virzījās uz izeju. «Nevarēja drusku pavilkt, tad būtu vismaz neizšķirts.»
2.trans. Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriLoga apakšējās rūtis bija izsistas, un Matīss, pavilcis zem sevis svītrainu matraci, pāri šautenes stobram uzmanīja kanāla otru malu.
3.trans. Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
PiemēriAndrejs apsēdās zem egles, izņēma no mugursomas džemperi, pavilka zem blūzes.
4.trans. Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
Piemēri..pirksti stīvi un to pašu savu vārdu grūti pavilkt zem pavēstēm.
Stabili vārdu savienojumiPavilkt svītru.
5.trans. Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPavilkt ratus garām nojumei.
6.trans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) vilkt.
PiemēriVecais zirgs nevar pavilkt lielu vezumu.
7.intrans. Stiepti padziedāt.
PiemēriSaimnieks rupjākās vietās pavilka līdzi [dziesmai], augstākos toņus nemaz nebij ko mēģināt.
7.1.trans. Stiepti izrunāt.
PiemēriPavilka gan to vārdu, bet līdz galam neizteica.
8.trans. Pazveļot.
Piemēri«Domāju - kas mūs [zemniekus] dīda un dzenā? Vai nevarētu mierīgi dzīvot, bet, ja vēders sāk kaukt, iziet jūrā, pavilkt kādu mencu..»
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu. (Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas.
Avoti: 6-1. sējums