pavilcināties
pavilcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
PiemēriPavilcināties ar atbildi.
- Pavilcināties ar atbildi.
- Pavilcināties ar sēšanu.
- Brīdi pastāvējis un pavilcinajies, viņš pieliec galvu un pārkāpj augsto slieksni.
- Ilga aizstaigā līdz nākamajam stūrim, mazliet pavilcinās, tad griežas apkārt..
- Klusi iegāju iekšā. Neviens neiznāca man pretī. Pavilcinājies devos uz savu istabu.
Avoti: 6-1. sējums