Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pavīlēt1
pavīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Neilgu laiku, mazliet vīlēt [1].
PiemēriPavīlēt zāģim zobus.
  • Pavīlēt zāģim zobus.
  • Pavīlēt nagus.
  • Viņa pienākums bija trīs reizes dienā izslaucīt telpas, šo to padot, šo to pavīlēt..
Avoti: 6-1. sējums