Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pavilna
pavilna -as, s.; parasti vsk.
1.Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
PiemēriPavilnas dzija.
2.apv. Smalka zāle zem lielākas.
PiemēriVeco līču ieplakās ūdens izgulējis zāli, redzama tikai ruda, mirusi aitu auzenes pavilna, kurā vienīgā dzīvība - biezas doņu slotas.
Avoti: 6-1. sējums