pavilna
pavilna -as, s.; parasti vsk.
1.Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
PiemēriPavilnas dzija.
- Pavilnas dzija.
- Brālītis bija pamazs, rūsgani brūns zaķēns, ļoti biezu, mīkstu pavilnu un pagariem, retākiem akotmatiem..
- Toreiz šīs šalles austas no vissmalkākās kazu pavilnas..
2.apv. Smalka zāle zem lielākas.
PiemēriVeco līču ieplakās ūdens izgulējis zāli, redzama tikai ruda, mirusi aitu auzenes pavilna, kurā vienīgā dzīvība - biezas doņu slotas.
- Veco līču ieplakās ūdens izgulējis zāli, redzama tikai ruda, mirusi aitu auzenes pavilna, kurā vienīgā dzīvība - biezas doņu slotas.
Avoti: 6-1. sējums