Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmaukt
izmaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.; pareti
1.Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzmaukt jostas galu caur cilpiņu.
1.1.Maucot izvilkt (no kurienes).
PiemēriBērns izmaucis kāju no zābaciņa.
2.Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
PiemēriVienreiz šis puika bij izmaucis stabuli.
Avoti: 3. sējums