Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izmaukt
izmaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.; pareti
1.Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzmaukt jostas galu caur cilpiņu.
  • Izmaukt jostas galu caur cilpiņu.
1.1.Maucot izvilkt (no kurienes).
PiemēriBērns izmaucis kāju no zābaciņa.
  • Bērns izmaucis kāju no zābaciņa.
2.Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
PiemēriVienreiz šis puika bij izmaucis stabuli.
  • Vienreiz šis puika bij izmaucis stabuli.
Avoti: 3. sējums