Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
velce
velce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.parasti vsk. Darbība → vilkt.
2.Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
PiemēriAr melnu samtu izoderētā kastītē mirdzēja spoži cirkuļi un dažāda resnuma velces.
3.Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
PiemēriVelce ir diezgan izplatīts zivju ķeršanas rīks.
4.Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
Avoti: 8. sējums