Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
velce
velce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.parasti vsk. Darbība → vilkt.
2.Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
PiemēriAr melnu samtu izoderētā kastītē mirdzēja spoži cirkuļi un dažāda resnuma velces.
  • Ar melnu samtu izoderētā kastītē mirdzēja spoži cirkuļi un dažāda resnuma velces.
3.Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
PiemēriVelce ir diezgan izplatīts zivju ķeršanas rīks.
  • Velce ir diezgan izplatīts zivju ķeršanas rīks.
  • Es nostājos uz krasta svabadā vietā, metu velci iestūreniski uz viņu malu un velku uz sevi. Velces aukla man ir divreiz vai pat trīsreiz garāka par kātu..
4.Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
Avoti: 8. sējums