veldre
veldre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
PiemēriAtstātais veldres gabals bija kādas divas pūrvietas liels... Labība pārsvarā bija sakritusi uz vienu pusi, un pļāvēji aizņēma vālu rindā cits aiz cita.
- Atstātais veldres gabals bija kādas divas pūrvietas liels... Labība pārsvarā bija sakritusi uz vienu pusi, un pļāvēji aizņēma vālu rindā cits aiz cita.
- ..vietām tīrsējas zālājs bija saaudzis tik biezs, ka nespēja vairs noturēties kājās. Veldre pie veldres.
- ..Un lietavas vienmēr par garām. Krīt veldrē labība, siens nenopļauts..
- Šur tur lietus arī lielāku ļaunumu nodarījis - labi noaugušus rudzus un miežus veldrē sagāzis.
- Ja augsnē pietiekami kālija krājumi, tad.. augi izturīgi pret veldri..
Stabili vārdu savienojumi(Sa)krist veldrē. Izturīgs pret veldri.
- (Sa)krist veldrē — (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- Izturīgs pret veldri — Tāds, kas neveldrējas.
- Sagāzt veldrē — Saveldrēt.
Avoti: 8. sējums