Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veldre
veldre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes. Vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
PiemēriAtstātais veldres gabals bija kādas divas pūrvietas liels... Labība pārsvarā bija sakritusi uz vienu pusi, un pļāvēji aizņēma vālu rindā cits aiz cita.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)krist veldrē. Izturīgs pret veldri.
Avoti: 8. sējums