veldzēties
veldzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
2.Refl. → veldzēt2. Tikt veldzētam.
PiemēriLīkumā tā [upīte] izveidoja varenu dzelmi. Tanī ūdens pāri galvai, un vasaras karstajās dienās tur patīkami veldzēties.
Avoti: 8. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis