velcēt
velcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Zvejot ar velci (3).
Piemēri..kurpnieks.. savu veco laivu tikai pa retam bija iedevis pabraukāties puikām vieniem pašiem. Izdevīgāk bija pieteikties par airētāju, kad viņš velcēja vai meta tīklu.
Avoti: 8. sējums