elsot
elsot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Raudot krampjaini ievilkt elpu.
PiemēriEs dzirdēju, ka saimnieks raud, un šīs raudas man acumirklī pielipa. Es iespiedu seju pagalvī un elsoju kā izkults.
- Es dzirdēju, ka saimnieks raud, un šīs raudas man acumirklī pielipa. Es iespiedu seju pagalvī un elsoju kā izkults.
- Seju piespiedis tēva krūtīm, viņš elso, raud sakostiem zobiem.
- ..Ilga raud, klusi, apslāpēti elsodama.
2.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
Piemēri..viegli kā rotaļādamies skrēja Mellacis un Stūris, aiz viņiem, galvu iecirtis, elsodams lēkšoja milzīgs tēvainis.
- ..viegli kā rotaļādamies skrēja Mellacis un Stūris, aiz viņiem, galvu iecirtis, elsodams lēkšoja milzīgs tēvainis.
- Garu mēli izkāris, elsodams Lācis [suns] pa gabaliņu vilkās savam saimniekam pakaļ..
- Saule stāvēja dienvidū. Sakarsētais gaiss virmoja pār papuvi... knābi ieplētusi, vagā smagi elsoja vārna.
- pārn. Negaiss bija pieņēmies. Mežs elsoja, gaiss kūpēja baltos, biezos sniega virpuļos, zeme dunēja, kad vētra brāzās pāri.
2.1.pārn. Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
Piemēri..vilciens iesvilpjas un elsodams iet tālāk.
- ..vilciens iesvilpjas un elsodams iet tālāk.
- ..galdnieki drāza garas zelta skaidas, zāģi elsoja..
- Klaudz veseri,.. elso lielā ēze.
Avoti: 2. sējums