atgūties
atgūties -gūstos, -gūsties, -gūstas, pag. -guvos; refl.
1.Atjēgties1.
PiemēriAtgūties no pārsteiguma.
1.1.Atgūt samaņu.
PiemēriAino bija zaudējusi samaņu un atguvās tikai tad, kad viļņi atsita galvu pret mīnu, un gari ievaidējās.
2.Atjēgties2.
PiemēriKalvicu Andrs reiz tā nejauši un negribot bij sācis viņu [Sarmu] pamācīt un tikai tad atguvās, ka tā arī no grāmatām šo to mācījusies, bet dzīvē nesalīdzināmi vairāk nekā viņš pats.
3.divd. formā: atgūdamies, apst. nozīmē; reti Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
PiemēriTad [vīrs] nolieca galvu un piekļāva lūpas vēsajam ūdenim. Un dzēra un dzēra atgūdamies, ievilkdams elpu un atkal lūpas tuvinot ūdenim.
Avoti: 1. sējums