raut
raut rauju, rauj, rauj, pag. rāvu; trans.
1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
PiemēriRaut krūmiem lapas.
Stabili vārdu savienojumiRaut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm.
1.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
PiemēriRaut celmus.
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
Piemēri..ārsti lūdz [badā cietušos] neēst, rauj no rokām gaļas gabalus.
Stabili vārdu savienojumiRaut (otram) kumosu no mutes (laukā).
1.3.Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
PiemēriRaut pistoli no maksts.
1.4.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
PiemēriRaut papīrus no galda.
2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
PiemēriRaut diegu.
Stabili vārdu savienojumiRaut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm).
2.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
PiemēriRaut zēnu aiz matiem.
2.2.Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) — par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
PiemēriRudenī vējš, viļņos raudams robus, Plaukstu auksta ūdens sejā sviež.
2.3.intrans. Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm). Vilkt.
Piemēri..skurstenītis iesila un sāka spēcīgi raut, dega žirgti, krāsniņa ātri nokarsa..
2.4.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
Piemēri..pēkšņās bailes viņu vienlaicīgi gan rāva kājās, gan it kā sastindzināja.
3.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
Piemēri..vagona riteņi klabēdami sitās sliežu galu savienojumos, un lokomotīve rāva vilcienu uz priekšu.
3.1.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
PiemēriViņa rāva zāģi tik ātri un spēcīgi, ka Pakalns pēc brīža atlaida savu galu vaļā..
3.2.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
PiemēriTikko svešais gribēja piecelties, Strautiņš viņu sagrāba aiz svārkiem un rāva to atpakaļ zemē.
3.3.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
PiemēriRaut roku projām no liesmas.
3.4.Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
PiemēriVētra rauj akmeņus aizā.
3.5.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
Piemēri..pret cara satrupējušo varu cīņā traucas pilsētas proletariāts, sev līdzi raudams arī zemnieku masas.
3.6.Ātri vest (par transportlīdzekli).
PiemēriNo.. stacijas tālāk mani rauj elektriskais vilciens.
3.7.intrans. Strauji virzīties.
PiemēriPusceļu noskrējis, sumpurnis satika aitu un prasīja, vai nav redzējusi kādu sievišķi. Aita.. atbildēja, ka gan vienu redzējusi. Tā nupat aizskrējusi uz to pili.. Sumpurnis nu rāva atkal elsdams pūzdams atpakaļ uz savu pili..
4.sar. Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
Piemēri«..šito [kāršu] spēli dūšīgi raujot pa Latviešu biedrību.»
4.1.intrans.
PiemēriTalcinieki rāva cits par citu, ne zirgus, ne sevi netaupīdami..
4.2.parasti savienojumā ar «vaļā». Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
Piemēri«Būtu jel kādu dziesmu rāvuši vaļā.»
5.sar. Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
Piemēri..kur Jorģis uz ātru roku lai rauj tos pieci simti rubļus?
5.1.intrans. Raust2.
PiemēriTie [rūpnieki] neprata un negribēja strādāt, bet tikai ātri iedzīvoties.. Viņi gan teicās darām valstisku darbu un stiprinām iedzīvotāju labklājību, bet patiesībā rāva un ķēra, kur vien varēdami.
6.Strauji rīt (ko). Strauji ieelpot (ko).
PiemēriPats Ruskis melnu, apcirptu bārdiņu, spīdīgām acīm un runājot pastāvīgi rāva siekalas uz iekšu, kā karstu putru strēbdams.
6.1.intrans.; parasti savienojumā «raut iekšā»; sar. Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
PiemēriJūlijs (papēta pudeli): Kas tev tur labs ir? - Zebe: Rauj tik iekšā, tad jau manīsi!
7.Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
PiemēriRaut logu vaļā.
8.Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
PiemēriRaut kājās kurpes.
9.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
PiemēriRaut pieri krunkās.
Stabili vārdu savienojumiZagās rauj.
9.1.parasti savienojumā ar «ciet». Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
PiemēriKarstums dvašu rauj ciet.
Stabili vārdu savienojumiKas raus (kādu). No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.).
Avoti: 6-2. sējums