Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raut
raut rauju, rauj, rauj, pag. rāvu; trans.
1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
PiemēriRaut krūmiem lapas.
  • Raut krūmiem lapas.
  • Raut ogas.
  • ..aizgūtnēm sāka raut ziedus. Rāva, spieda tos pie krūtīm, glauda pie vaiga un rāva.
  • Kartupeļus lasot no tīruma, es varētu būt vai divreiz tik mazs, nekā esmu, turpretī, ābolus raujot no ābeles, vajadzētu būt dažbrīd vai trīsreiz tik garam, nekā esmu.
Stabili vārdu savienojumiRaut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm.
1.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
PiemēriRaut celmus.
  • Raut celmus.
  • Raut tīrumā bietes.
  • Raut zobu.
  • Raut naglas no dēļa.
  • ..sakniebtām lūpām viņa rāva viegli pieaugušo zāli, nikni nogrieza zemainās saknes..
  • «Iedzīt tevi.. vajadzētu tais dubļos, kur sievietes rauj runkuļus..»
  • Klakšķēdami koki liecās, Viesuls [viesulis] rāva ozolu..
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
Piemēri..ārsti lūdz [badā cietušos] neēst, rauj no rokām gaļas gabalus.
  • ..ārsti lūdz [badā cietušos] neēst, rauj no rokām gaļas gabalus.
  • ..sētnieks patlaban rauj ēzelim ārā no mutes oleandra zaru..
  • pārn. Es neieredzu Troksni Varmāku. Viņš ir tas, kas rauj man zīmuli no rokas, kad gribu rakstīt.
  • pārn. ..dažs [precinieks] nemācēja lāgā ne labdienas padot, - dažam vārds bija vai ar varu no mutes jārauj..
Stabili vārdu savienojumiRaut (otram) kumosu no mutes (laukā).
1.3.Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
PiemēriRaut pistoli no maksts.
  • Raut pistoli no maksts.
  • Un tieši tai brīdī, kad.. Cepurītēm vajadzēja raut ieroci no paduses un šaut, viņš nelaimīgi pakrita.
1.4.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
PiemēriRaut papīrus no galda.
  • Raut papīrus no galda.
  • Raut lakatu no galvas.
  • Niknais ziemelis rauj gan puiša cepuri, gan kaklautu, gan svārkus.
  • pārn. ..virs melnās dzelmes joņodams, vējš viļņiem rāva nost baltās putu cepures..
2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
PiemēriRaut diegu.
  • Raut diegu.
  • Raut ķēdi pušu.
  • ..zirnekļi auž tīklus šķērsām pār ceļu - ak, cik man jau nava [nav] uz ģīmja to sameties, kad braukdams visus rāvu pušu!
Stabili vārdu savienojumiRaut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm).
2.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
PiemēriRaut zēnu aiz matiem.
  • Raut zēnu aiz matiem.
  • ..skolotājs bija tik daudzus rāvis aiz ausīm, ka atsevišķus cilvēkus vairs neatcerējās.
  • Saimniece.. sagrābj plaukstā abas Kristīnes matu bizes un rauj.
2.2.Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) – par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
PiemēriRudenī vējš, viļņos raudams robus, Plaukstu auksta ūdens sejā sviež.
  • Rudenī vējš, viļņos raudams robus, Plaukstu auksta ūdens sejā sviež.
  • Straume bija liela,.. rāva pušu dambjus.
  • Mutuļodami, kūsādami, nopostīdami un jaunus ceļus raudami, neapstādamies, neapturami plūst atkušņa ūdeņi februāra beigās.
2.3.intrans. Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm). Vilkt.
Piemēri..skurstenītis iesila un sāka spēcīgi raut, dega žirgti, krāsniņa ātri nokarsa..
  • ..skurstenītis iesila un sāka spēcīgi raut, dega žirgti, krāsniņa ātri nokarsa..
2.4.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
Piemēri..pēkšņās bailes viņu vienlaicīgi gan rāva kājās, gan it kā sastindzināja.
  • ..pēkšņās bailes viņu vienlaicīgi gan rāva kājās, gan it kā sastindzināja.
  • Sveša roka Mani rāva no miega, Kad gailis vēl tikko dziedāja laktā Un ausma tik tikko bija sākusi bālēt.
3.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
Piemēri..vagona riteņi klabēdami sitās sliežu galu savienojumos, un lokomotīve rāva vilcienu uz priekšu.
  • ..vagona riteņi klabēdami sitās sliežu galu savienojumos, un lokomotīve rāva vilcienu uz priekšu.
  • «Velk labi...» Uģis ierunājās, norādot uz zirgu, kas pašreiz dūšīgi rāva vezumu smilšainā paugurā.
3.1.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
PiemēriViņa rāva zāģi tik ātri un spēcīgi, ka Pakalns pēc brīža atlaida savu galu vaļā..
  • Viņa rāva zāģi tik ātri un spēcīgi, ka Pakalns pēc brīža atlaida savu galu vaļā..
  • Puse dienas paiet, atmatas sienu grābjot un šķūnī iekšā raujot.
3.2.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
PiemēriTikko svešais gribēja piecelties, Strautiņš viņu sagrāba aiz svārkiem un rāva to atpakaļ zemē.
  • Tikko svešais gribēja piecelties, Strautiņš viņu sagrāba aiz svārkiem un rāva to atpakaļ zemē.
  • Dioģena spēcīgās rokas apkampa Toma šauros plecus un rāva sev klāt.
  • No kāpostdārza steidzās Liena un Osiene, tā pa ceļam paķēra savu Kātiņu un Pičuku un rāva līdzi.
  • sal. Pēkšņi es kā rauta uztrūkstas sēdus.
3.3.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
PiemēriRaut roku projām no liesmas.
  • Raut roku projām no liesmas.
  • Māte stiepa pretim zirgam roku ar ēsmu, bet, kad viņa siltais purns piedūrās pirkstiem, rāva tos bikli atpakaļ.
  • Tas [zēns], gaitenī nostājies, viļā kopā mazas papīra lodītes un sviež ar tām mazākajiem bērniem, kuri nedomā par atmaksāšanu, tikai rauj galvas dziļāk apkaklēs.
3.4.Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
PiemēriVētra rauj akmeņus aizā.
  • Vētra rauj akmeņus aizā.
  • Straume rauj baļķus uz priekšu.
  • Nu jau skaidri varēja redzēt milzīgo [vulkāna] ugunsstabu, kas brīdi pa brīdim uzšāvās gaisā, raudams līdzi liesmojošus akmens bluķus.
  • Akmens sakustējās, tad pavēlās uz sāniem un sāka ripot. Tas rāva aiz sevis ielejā tūkstošiem klintsgabalu un akmeņu.
3.5.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
Piemēri..pret cara satrupējušo varu cīņā traucas pilsētas proletariāts, sev līdzi raudams arī zemnieku masas.
  • ..pret cara satrupējušo varu cīņā traucas pilsētas proletariāts, sev līdzi raudams arī zemnieku masas.
  • ..viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi. Pēterim acis spulgoja vien!
  • ..cīņā rauj lielā trauksme, kur aizmirstas viss sīkais un personīgais - viss maziskums un gurdums.
3.6.Ātri vest (par transportlīdzekli).
PiemēriNo.. stacijas tālāk mani rauj elektriskais vilciens.
  • No.. stacijas tālāk mani rauj elektriskais vilciens.
  • pārn. Motors gaudo, riteņi žļarkstēdami pa pielijušo ceļu rauj viņu pretim satumsušam apvārsnim.
  • pārn. Kad vēlāk buras raus Mani cauri Biskajam, Es stāvēšu, piespiedies mastam Kā tavam augumam.
3.7.intrans. Strauji virzīties.
PiemēriPusceļu noskrējis, sumpurnis satika aitu un prasīja, vai nav redzējusi kādu sievišķi. Aita.. atbildēja, ka gan vienu redzējusi. Tā nupat aizskrējusi uz to pili.. Sumpurnis nu rāva atkal elsdams pūzdams atpakaļ uz savu pili..
  • Pusceļu noskrējis, sumpurnis satika aitu un prasīja, vai nav redzējusi kādu sievišķi. Aita.. atbildēja, ka gan vienu redzējusi. Tā nupat aizskrējusi uz to pili.. Sumpurnis nu rāva atkal elsdams pūzdams atpakaļ uz savu pili..
4.sar. Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
Piemēri«..šito [kāršu] spēli dūšīgi raujot pa Latviešu biedrību.»
  • «..šito [kāršu] spēli dūšīgi raujot pa Latviešu biedrību.»
4.1.intrans.
PiemēriTalcinieki rāva cits par citu, ne zirgus, ne sevi netaupīdami..
  • Talcinieki rāva cits par citu, ne zirgus, ne sevi netaupīdami..
  • ..tas [skroderis] tad varēja, ja labi rāva, mūs visus apšūt vēl līdz kāzām.
  • Ne vārda nesacījuši, vīri satvēra zāģus un cirvjus. Braucējs un Maciņš rāva slapjām pierēm, bet tie pieci strādāja kā vakar un aizvakar - nesteigdamies.
4.2.parasti savienojumā ar «vaļā». Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
Piemēri«Būtu jel kādu dziesmu rāvuši vaļā.»
  • «Būtu jel kādu dziesmu rāvuši vaļā.»
  • Tie bija jūrmalas ciemos labi zināmi spēlmaņi visos godos vai svinībās. Viņi bija krietni saspēlējušies, droši un saskaņoti rāva vaļā maršus, polkas un citas dejas.
  • Tuvojās pusnakts, gājām ārā un rāvām dejot.
  • «..visdīvainākie cilvēki ir dzejnieki. Viņi drusku ieskatās zilās vai brūnās acīs un tūlīt rauj vaļā vistrakākos apcerējumus par mīlestību un tamlīdzīgām lietām.»
5.sar. Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
Piemēri..kur Jorģis uz ātru roku lai rauj tos pieci simti rubļus?
  • ..kur Jorģis uz ātru roku lai rauj tos pieci simti rubļus?
  • Notikumu - visiem mums gribas vairāk notikumu, pārdzīvojumu un piedzīvojumu! Bet kur tu klusā lauku ciemā tādu greznību rausi?
  • pārn. «Augums lielisks - institūta labākā vingrotāja, bet seja... Kur viņa rāvusi tādu putna ģīmi?».
5.1.intrans. Raust2.
PiemēriTie [rūpnieki] neprata un negribēja strādāt, bet tikai ātri iedzīvoties.. Viņi gan teicās darām valstisku darbu un stiprinām iedzīvotāju labklājību, bet patiesībā rāva un ķēra, kur vien varēdami.
  • Tie [rūpnieki] neprata un negribēja strādāt, bet tikai ātri iedzīvoties.. Viņi gan teicās darām valstisku darbu un stiprinām iedzīvotāju labklājību, bet patiesībā rāva un ķēra, kur vien varēdami.
  • Cik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
  • ..Krāp un blēdī, cik tik jaudas, Skaties tik uz savu labu, Rauj no citiem, rauj, kur dabū!
6.Strauji rīt (ko). Strauji ieelpot (ko).
PiemēriPats Ruskis melnu, apcirptu bārdiņu, spīdīgām acīm un runājot pastāvīgi rāva siekalas uz iekšu, kā karstu putru strēbdams.
  • Pats Ruskis melnu, apcirptu bārdiņu, spīdīgām acīm un runājot pastāvīgi rāva siekalas uz iekšu, kā karstu putru strēbdams.
  • Ozols ievēroja, ka elpo nevienmērīgi - gaisu rauj tikai vairāk iekšā, rīstīdamies kā asaris, izsviests ezera krastā.
  • Aizsmēķē, gariem vilcieniem raudams plaušās karsto sīvumu.
6.1.intrans.; parasti savienojumā «raut iekšā»; sar. Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
PiemēriJūlijs (papēta pudeli): Kas tev tur labs ir? - Zebe: Rauj tik iekšā, tad jau manīsi!
  • Jūlijs (papēta pudeli): Kas tev tur labs ir? - Zebe: Rauj tik iekšā, tad jau manīsi!
7.Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
PiemēriRaut logu vaļā.
  • Raut logu vaļā.
  • Raut logu ciet.
  • ..drošas rokas rautas, durvis atdarījās.
  • ..drebēdama rauju durvis ciet, taču nepaspēju, jo spraugā iespraucas netīra vīrieša roka.
  • Viņš.. rāva rakstāmgalda atvilktnes vaļā un svieda tās cieti, ka klaudzēja vien..
8.Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
PiemēriRaut kājās kurpes.
  • Raut kājās kurpes.
  • Tad [jauneklis] pusskriešus metās pāri pagalmam, rāva nost parastās darba drēbes, mazgājās un jutās pavisam cits cilvēks.
  • Kalpone Elza steidzīgi rāva drēbes mugurā..
  • pārn. Kājas brīžiem sagrima muklājā, kas rāva nost zābakus.
9.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
PiemēriRaut pieri krunkās.
  • Raut pieri krunkās.
  • «Kaulu sāpes no tās stāvēšanas esmu dabūjusi. Pa naktīm kājas vienā čokurā rauj...»
  • ..Sāk vai krampji mēli raut.
Stabili vārdu savienojumiZagās rauj.
9.1.parasti savienojumā ar «ciet». Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
PiemēriKarstums dvašu rauj ciet.
  • Karstums dvašu rauj ciet.
  • Tās bij ļoti labas zāles.. Vārīts etiķis ar sāli.., tikai smirdēja šausmīgi, pašai [Osienei] rāva elpu ciet, kur tad vēl citiem.
  • Zem manis skalojas milzīgi, pelēki viļņi. Vējš rauj ciet elpu.
  • Ramona noplok uz vētras nogāzta apses stumbra. «Vai, kā piekusu. Aizdusa elpu rauj ciet.»
Stabili vārdu savienojumiKas raus (kādu). No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.).
Avoti: 6-2. sējums