apzīmēt
apzīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
Piemēri..ar krītu apzīmētā aplī uz ielas bruģa savu mākslu rāda žonglieri.
1.1.Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt).
PiemēriViņa rādīja ar roku uz Mierina kalnu, vilka ar to [roku] pa gaisu,.. tā apzīmēdama laukumu, kurā varētu būt paslēpušies akmeņi.
2.Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
PiemēriApzīmēt istabas sienas ar moderniem rakstiem.
2.1.Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
PiemēriVisi cieminieki lika zušu kurvjus kopā, juku jukām, un, lai katrs varētu savus pazīt, apzīmēja tos ar sevišķu zīmi.
3.parasti 3. pers. Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
Piemēri..seno ķīniešu rakstībā sauli apzīmēja ar apli, mēnesi - ar pusapli.
3.1.Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) — par zīmi, simbolu.
PiemēriVienkāršs koka krusts un smilgām, ciesām nozaļojusi smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd.
4.Saukt, dēvēt.
Piemēri«Ak tu diedelnieks, ak tu diedelnieks!» Vizbulis [saimnieks] lamāja, nevarēdams atrast diezgan vārdu, ar ko apzīmēt gana zēna nedarbus.
Avoti: 1. sējums