nostiept
nostiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kĮūst taisns, tiek saspriegts.
PiemēriNostiept virvi stingri.
- Nostiept virvi stingri.
- Večuks, sasvērdamies atpakaļ, nostiepa grožus.
- Masts liecas un krakšķ, nostieptās vantis dūc kā stīgas.
- ..krāsošanā un apdarē lieto mašīnas, kuras minimāli nostiepj audumu..
1.1.Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
Piemēri..viņa skatiens noslīdēja līdz auklai, ko starp divām naglām no sienas uz sienu bija nostiepusi Ērika, lai varētu lietainā laikā izkārt veļu.
- ..viņa skatiens noslīdēja līdz auklai, ko starp divām naglām no sienas uz sienu bija nostiepusi Ērika, lai varētu lietainā laikā izkārt veļu.
- Grundulis neko daudz neklausījās. Nostiepa vītni gar tribīnes augšējo malu.. un sita klāt.
- pārn. Saule nozuda aiz meža, nostiepdama pāri laukam robainas ēnas.
1.2.Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
PiemēriMetāla stīpiņa, kas gludi nostiepj [cepures] izdēdējušo audumu,.. nāk rūsēdama ārā.
- Metāla stīpiņa, kas gludi nostiepj [cepures] izdēdējušo audumu,.. nāk rūsēdama ārā.
1.3.pārn. Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
PiemēriAstoņu kilometru garumā ceļš nostiepts kā diegs. To sāka būvēt vācieši pirmajā karā: pa taisniem ceļiem var ātrāk iet pasauli iekarot.
- Astoņu kilometru garumā ceļš nostiepts kā diegs. To sāka būvēt vācieši pirmajā karā: pa taisniem ceļiem var ātrāk iet pasauli iekarot.
- Avots bija vecāks arī par dzelzceļu, ko te savā laikā nostiepa garām, lai savienotu divas.. pilsētas - Kuldīgu un Liepāju.
2.Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Piemēri..ziemu saauda tik daudz audeklu, ka, pavasarī tos balinot, nostiepa vai visu pļavu.
- ..ziemu saauda tik daudz audeklu, ka, pavasarī tos balinot, nostiepa vai visu pļavu.
- pārn. Vējš bija pilnīgi noklusis, debesis nostieptas garām, taisnām un vieglām baltu padebešu svītrām..
3.Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
Piemēri..viņš [zēns, sēdot uz pleciem strēlniekam] nu rāda svarīgu seju un nostiepj kājas jāteniski..
- ..viņš [zēns, sēdot uz pleciem strēlniekam] nu rāda svarīgu seju un nostiepj kājas jāteniski..
- Aiz sajūsmas skaļi iesmējos, redzot, kā lēni tiek pacelta viena kājiņa, taisni nostiepta un tad nolaista, pēc tam otra.
- Egliņš [mirušais] gulēja, sastindzis taisns, skatīdamies kaut kur projām, rokas uz segas gar sāniem nostiepis.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
Piemēri..[indiānietes] rotājās ar smagiem zelta auskariem, kas nostiepa viņu ausis līdz pat pleciem.
- ..[indiānietes] rotājās ar smagiem zelta auskariem, kas nostiepa viņu ausis līdz pat pleciem.
- pārn. Rokai jābūt bez svara arī tad, kad tu vecs, - lai to nenostiepj lejup ne slava, ne vara, ne pieredze..
3.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) – par smagu nesamo.
Piemēri..mana labā roka - kauns atzīties - bija tā nostiepta, ka tīri brīnums. Nesamais izrādījās smags kā samirkusi sieksta..
- ..mana labā roka - kauns atzīties - bija tā nostiepta, ka tīri brīnums. Nesamais izrādījās smags kā samirkusi sieksta..
4.Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
Piemēri«Mēs gribam satikt Pēteri Lobiņu.» - «Ak to Pēteri!» nostiepa izslāpušais saimnieks..
- «Mēs gribam satikt Pēteri Lobiņu.» - «Ak to Pēteri!» nostiepa izslāpušais saimnieks..
- «Nu, klausieties,» Rūta nostiepj padobji, ar tēlotu pārmetumu..
- «Būs inspektors,» dzird saucam, «inspektors!» - «Kas tas tāds?» nezinātājs vaicā. - «..uzraugs pār skolu un skolotāju.» - «Ā... ā...» nezinātāji nostiepj gari.
4.1.Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
PiemēriOrķestris un bībeles tante tikko paguva nostiept dziesmas beidzamo paņēmienu - «bezgala mūžībā», - kad Valters jau sāka savu runu.
- Orķestris un bībeles tante tikko paguva nostiept dziesmas beidzamo paņēmienu - «bezgala mūžībā», - kad Valters jau sāka savu runu.
5.Ar pūlēm nonest.
PiemēriPuiši steidzīgi izcēla uz klāja kastes un citu pēc citas nostiepa lejā.
- Puiši steidzīgi izcēla uz klāja kastes un citu pēc citas nostiepa lejā.
- Tad [policijas] iecirkņa priekšnieks teica: «Kas grib nopelnīt latu? Nu, kas ir, puikas? Kurš nostieps karogu lejā, tam samaksāšu latiņu.»
6.sar. Nogāzt (kādu), parasti guļus.
PiemēriBet vakarā Picu nostiepa turpat kūtī, kučieris ar lielu patiku uzlaida tās piecpadsmit rīkstes..
- Bet vakarā Picu nostiepa turpat kūtī, kučieris ar lielu patiku uzlaida tās piecpadsmit rīkstes..
- Nostiepis Jēkabu zemē uz motorlaivas grīdas, viņš uzmetās tam uz krūtīm ar celi..
- Māte man novilka bikses, nostiepa zemē uz vēdera un pēra.
- sal. Pļavas vidū saplaucis puduris koši sarkanu neļķu. Kā Annele tur iekšā, tā tās.. apkārt kājām ar saviem lipīgiem kātiem, un Annele turpat gar zemi kā nostiepta.
- Spējā rāvienā Pēteris nostiepa Janci ceļos... Tad Pēteris jau atspēra kāju, lai nogāztu Janci pavisam zemē.
Stabili vārdu savienojumiNostiept ceļos (arī uz ceļiem).
- Nostiept ceļos (arī uz ceļiem) — Nogāzt (kādu) balstā uz ceļgaliem.
6.1.pārn. Nonāvēt.
PiemēriOtrais zellis: Barona sulainis? Tu biji tas, kas viņu nostiepa? Donnati: Uz mērijas trepēm. Viņš apsviedās un palika, rokas izplētis.
- Otrais zellis: Barona sulainis? Tu biji tas, kas viņu nostiepa? Donnati: Uz mērijas trepēm. Viņš apsviedās un palika, rokas izplētis.
- «Jā, nav jau vairs tas, kas agrāk...» mežkungs patlaban runā. «Četri zaķi... Pirms pieciem gadiem veselus desmit būtu nostiepuši.»
Avoti: 5. sējums