nostiprināties
nostiprināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → nostiprināt1. Tikt nostiprinātam.
PiemēriLietderīgi ir [grāvja] rakšanas darbus veikt pavasarī vai vasaras sākumā, lai līdz rudenim grāvja malas nostiprinātos un sazeltu..
2.parasti 3. pers. Refl. → nostiprināt2. Tikt nostiprinātam.
PiemēriMuskuļi nostiprinājušies.
2.1.Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
Piemēri..augiem vajag nostiprināties un pieņemties spēkā..
3.parasti 3. pers. Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
PiemēriEkonomika nostiprinās.
3.1.Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
PiemēriDraudzība nostiprinājusies.
3.2.Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
PiemēriDarba iemaņas nostiprinājušās.
4.Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
PiemēriSpāņiem, kuri jau bija nostiprinājušies Vidusamerikā 16. gadsimta sākumā, nelika mieru nostāsti par bagāto inku zemi..
5.parasti 3. pers. Plaši ieviesties, tikt lietotam.
PiemēriTermins nostiprinājies valodā.
6.mil. Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
PiemēriRota nostiprinās pie tilta.
Avoti: 5. sējums