Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nostiepties
nostiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → nostiept1. Tikt nostieptam.
PiemēriKāda tralējuma laikā troses pēkšņi nostiepjas kā vijoļu stīgas.
2.Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
Piemēri..Zigis nostiepās un atbildēja: «Tā ir, biedri major!»
3.parasti 3. pers. Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) — parasti par matiem. Zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
PiemēriGaišās šķipsnas bija nostiepušās pāri pierei līdz uzacīm.
4.parasti 3. pers. Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
PiemēriTīrais prieks atskatīties, kur grāvis kā nevainojami izstiepts iesms nostiepās pa piegāzi..
5.parasti 3. pers. Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
PiemēriZvans. Pētersons.. aizjoņoja pāri pagalmam, ka putekļi vien nostiepās.
6.Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
PiemēriGunda ar Mārci nostiepjas uz grīdas istabas vidū un saka - karsts, nevaram elpot!
6.1.Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
PiemēriMetrus divsimt Vilis skrien, cik spēka, tad kāja aizķeras un viņš nostiepjas visā garumā zemē.
7.trans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
PiemēriNostiepties somas ar iepirkumiem.
Avoti: 5. sējums