nostenēt
nostenēt -stenu, -steni, -sten, pag. -stenēju
1.intrans. Nostenēties1.
PiemēriTautu dēls nostenēja, manu pūru paceļot.
- Tautu dēls nostenēja, manu pūru paceļot.
- pārn. Tad kā trakās sāpēs nosten mežs.
2.trans. Stenot noteikt, pateikt. Nostenēties (2).
PiemēriNostenēt atbildi.
- Nostenēt atbildi.
3.intrans. Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
PiemēriNostenēt sāpēs visu pārsiešanas laiku.
- Nostenēt sāpēs visu pārsiešanas laiku.
Avoti: 5. sējums