nostāvēt
nostāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju; intrans.
1.Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
Piemēri..vērodami ceļu, viņi vēl labu brīdi nostāvēja pie šķūņa.
- ..vērodami ceļu, viņi vēl labu brīdi nostāvēja pie šķūņa.
- Kad arī Mazvērsītis būs nostāvējis [sardzē] stundu, svīdīs gaisma.
- Līdz rītam Valdis nostāvēja stūres mājā.
1.1.Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
PiemēriNostāvēt sardzē.
- Nostāvēt sardzē.
- Abas aizskrēja jūrā izpeldēties, pēc tam nostāvēja rindā pēc saldējuma.
1.2.Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
PiemēriOzols nevarēja nostāvēt uz vietas, kamēr Rijkuris pārkrauj savus maisus Akmentiņa ratos.
- Ozols nevarēja nostāvēt uz vietas, kamēr Rijkuris pārkrauj savus maisus Akmentiņa ratos.
- Ģirts vairs nespēja nostāvēt malā, pakāpās pie kabīnes un mēģināja skatīties pa spraugu starp šoferu galvām un paceltā motora pārsega vāku.
- Ne mirkli viņš nespēja nostāvēt rāmi, visu laiku gorījās un mīņājās.
1.3.Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
PiemēriNostāvēt bezdarbībā.
- Nostāvēt bezdarbībā.
- «Vai tu pats.. vienu dienu varēji nostāvēt mājās?»
2.parasti 3. pers. Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
PiemēriJūra bija vētraina, kuģi dienām nostāvēja ostā..
- Jūra bija vētraina, kuģi dienām nostāvēja ostā..
- ..autobuss vēl nekustas. Tam pēc saraksta jānostāv piecas minūtes..
2.1.Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
PiemēriVairāk nekā gadu.. būvlaukumā, zālē ieaudzis un aprūsējis, nostāvēja pusotrtonnīgs celtnis..
- Vairāk nekā gadu.. būvlaukumā, zālē ieaudzis un aprūsējis, nostāvēja pusotrtonnīgs celtnis..
- Noliku sainīti uz skapja, un tā viņš tur nostāvēja vismaz gadu.
2.2.Būt, pastāvēt (visu laikposmu) – par laikapstākļiem.
Piemēri«Vai, kā man nepatīk, ka tik ilgi nostāvējis sauss laiks,» viņš bažījās. «Var uznākt lietus pašā pļaujas brīdī.»
- «Vai, kā man nepatīk, ka tik ilgi nostāvējis sauss laiks,» viņš bažījās. «Var uznākt lietus pašā pļaujas brīdī.»
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stāvēt.
PiemēriKrītot viņš bija sagrūdis kāju, tā dedzinoši sāpēja, bet.. nebija izmežģīta, jo varēja nostāvēt.
- Krītot viņš bija sagrūdis kāju, tā dedzinoši sāpēja, bet.. nebija izmežģīta, jo varēja nostāvēt.
- Jēriņš.. nevarēja nostāvēt uz kājām.
- Viņš nespēj ilgāk nostāvēt kājās un atslīgst.. krēslā.
- No dienišķā treniņa viņš parasti pārrodas tik nodzinies, ka knapi jaudā nostāvēt kājās.
Avoti: 5. sējums