nostāt
nostāt -stāju, -stāj; stāj, pag. -stāju
1.trans. Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
PiemēriBērni nostāj trokšņot.
1.1.Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
PiemēriViņam bija tā, it kā asinis uzreiz nostātu tecēt un sirds gurtu...
1.2.Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
PiemēriMašīna nostāja strādāt, un tikai tagad cilvēki izjuta, ka ir brīnišķīgs, kluss vakars.
1.3.intrans. Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā). Nostāties (6).
Piemēri..visas zīmes rādīja, ka vējš tiešām pieņemsies, nevis nostās.
1.4.intrans. Norimt (kādā darbībā). Pārtraukt kustības.
PiemēriViņš nemaz nevarēja bez darba nostāt, kaut gan tam vecums bij klāt.
2.intrans.; pareti Pārstāt kustēties, virzīties. Apstāties (1).
Piemēri..vilciens nostāja, un kopā ar daudziem citiem braucējiem izkāpu arī es.
Avoti: 5. sējums