nostāstīt
nostāstīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt.
PiemēriNostāstīt visu vakaru par ceļojumu.
2.trans. Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
PiemēriSievasmāte, sieva un radinieces nevarēja diezgan nostāstīt, kā viņš [bērns] smejas, kā ķepurojas..
3.trans.; pareti Pastāstīt, izstāstīt.
PiemēriDesmitām reizēm šo gabalu stāstīdams, viņš to prata tik dzīvi un veikli nostāstīt, ka prieks bija dzirdēt.
Avoti: 5. sējums