nostāsts
nostāsts -a, v.
1.Stāstījums par, piemēram, darba, sadzīves notikumiem.
Piemēri..klausāmies.. Roberta nostāstus. Viņam daudz jautru piedzīvojumu no skolotāja, mūrnieka un mašīnmeistara dzīves.
- ..klausāmies.. Roberta nostāstus. Viņam daudz jautru piedzīvojumu no skolotāja, mūrnieka un mašīnmeistara dzīves.
- No bērnības vēl atceros nostāstu, kā tēvs ar vectēvu pa Gauju plostus dzinuši un no Rīgas kājām atpakaļ nākuši.
- ..pazīstama cilvēka bojā eja atstāj daudz smagāku iespaidu nekā citi līdzīgi gadījumi, vienīgi nostāstos dzirdēti.
2.Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
PiemēriNostāsti par partizānu cīņām.
- Nostāsti par partizānu cīņām.
- Par Rūjienas baznīcu saglabājies šāds nostāsts. Kad būvējuši Rūjienas dievnamu, tas nekādi nav turējies uz akmens pamatiem.
- Janīna atcerējās mātes nostāstu: ezera dzīlēs senos laikos nogrimusi baznīca, klusās naktīs esot dzirdamas zvanu skaņas.
- ..nekas nav tik radniecīgs Zilajam kalnam kā Burtnieku ezers, tāpat apvīts veciem nostāstiem un teiksmām.
Avoti: 5. sējums