Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slēdzene
slēdzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
PiemēriIekaļamā slēdzene.
  • Iekaļamā slēdzene.
  • «Daudz darba ir arī ar [senajām] slēdzenēm,» rāda un stāsta kalējs, «īpaši ar tām, kurām «iekšas» sadilušas vai salauztas. Citām atkal īpatns mehānisms, un tad, lai zinātu, kas un kā kaļams, tās visupirms jāizjauc.»
  • «Nāc, palīdzi man atslēgt klēti,» Lulīte sauca, atslēgu iebāzusi slēdzenē, bet nevarēdama to apgriezt.
  • Uzraugs.. lēnā gaitā aiziet pie vārtiem un atslēdz lielo slēdzeni.
2.Atslēga1.
Piemēri..Harijs Zirnis tver kabatā pēc atslēgu saišķa un nekļūdīgi atrod īsto slēdzeni.
  • ..Harijs Zirnis tver kabatā pēc atslēgu saišķa un nekļūdīgi atrod īsto slēdzeni.
  • Roka man trīc, un es nevaru tik ātri atrast atslēgas caurumu. Griežu slēdzeni, tā kaut kur aizķeras un nokrikšķ... Turu rokā nolauztu slēdzeni.
  • Viņa atvēra rokas somiņu, izņēma slēdzeni un atslēdza zaļi krāsotos koka vārtiņus...Mēs iegājām dārzā..
3.zool. Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
4.pareti Slēdzis2.
PiemēriKritiena spars bija tik skaudrs, ka.. vienam čemodānam atsprāga vaļā slēdzenes.
  • Kritiena spars bija tik skaudrs, ka.. vienam čemodānam atsprāga vaļā slēdzenes.
  • Niluta piecēlās un attaisīja.. portfeļa slēdzeni..
Stabili vārdu savienojumiPiekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga). Piekarināmā slēdzene (arī atslēga).
Avoti: 7-1. sējums