Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
novalka
novalka -as, s.
1.Nomesta (čūskas) āda.
PiemēriČūsku novalka esot ļoti derīga zāle.
2.parasti dsk.; reti Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
PiemēriDrīz jāmazgā veļa, jo sakrājies daudz novalku.
Avoti: 5. sējums