novakarot
novakarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; poēt.
1.Tuvoties, iestāties novakarei.
PiemēriVai ir rīts, vai novakaro, - Zelta birztala man zaro..
1.1.pārn. Tuvoties nobeigumam (par mūžu).
Piemēri..Tur agrā jaunība, kas tikko darbu sāk, Iet blakus sirmajam, kam mūžs jau novakaro.
Avoti: 5. sējums