novakare
novakare -es, dsk. ģen. -ru, s.
novakars -a, v.
Dienas beigu posms ap saules rietu.
PiemēriZiemas novakare.
- Ziemas novakare.
- Novakares saule.
- Novakara stunda.
- Jūnija novakare, saule spoža un silta liecas lejā uz jūras vārtiem, un kanālā liegi virmo spoža, sudrabaina svītra.
- Jau agrā novakarē aizdegās lielā galda lampa Inta kambarī uz rakstāmgalda.
- Saule slīd aiz meža sienas, un ēnas sega pārklāj ielejas noru. No Daugavas nāk vēsma ar novakara vēstīm.
- Neredzamais saules noriets vēstīja, ka drīz beigsies novakars un sāksies nakts.
- sal. Jauna sieviete nāca viņam pretī, tā nesmējās skaļi, bet viņas smaids bija kā gaiša pavasara novakare..
Stabili vārdu savienojumiMūža (arī dzīves) novakare (arī novakars).
- Mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) idioma — Vecumdienas.
Avoti: 5. sējums