Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novakare
novakare -es, dsk. ģen. -ru, s.
novakars -a, v.
Dienas beigu posms ap saules rietu.
PiemēriZiemas novakare.
Stabili vārdu savienojumiMūža (arī dzīves) novakare (arī novakars).
Avoti: 5. sējums