Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novājēt
novājēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNovājēt aiz bada.
Avoti: 5. sējums