novaimanāt
novaimanāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
2.trans. Novaimanāties2.
PiemēriAutobuss sakustējās, pa augšējām lūkām ieviļņoja dzestrums, kāds uzreiz skaļi novaimanāja: «Caurvējš! Jātaisa taču ciet!»
3.intrans. Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
PiemēriNovaimanāt kādu laiku.
Avoti: 5. sējums