Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novāļāt
novāļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriZirgi novāļājuši zāli.
1.1.Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
PiemēriZeme ap tiem [stabiem] bij melna un novāļāta.
Avoti: 5. sējums