aizstiept

aizstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.

1.Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. imperf. Stiept prom.

Piemēri..ziemā vilki daudziem bija aplasījuši suņus, dažam aizstiepuši arī pa jēram no sakritušākas kūtiņas..

..ziemā vilki daudziem bija aplasījuši suņus, dažam aizstiepuši arī pa jēram no sakritušākas kūtiņas..

1.1.Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).

PiemēriMarks.. ķērās pie iebraucēju ceļasomām, lai tās aizstieptu līdz viesnīcai.

Marks.. ķērās pie iebraucēju ceļasomām, lai tās aizstieptu līdz viesnīcai.
Līdz šim uz klāja mētājās vairāki pīti krēsli. Tagad tie visi pazuduši. Zēni tos aizstiepuši aizvēja stūros un sauļojas.
Kad vectēvs ievēra adatā diegu un kamolu nolika uz palodzes, vārnulēns to tūdaļ satvēra knābī, aizstiepa uz klēts jumtu un iebāza salmos.

1.2.pārn.; sar. Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).

PiemēriAizstiept draugu uz viesībām.

2.Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) – auklu, drēbi u. tml.

PiemēriAizstiept veļas auklu līdz spārei.

Avoti: 1. sējums