aizsteigties
aizsteigties -steidzos, -steidzies, -steidzas, pag. -steidzos; refl.
1.Steidzīgi, ātri aiziet. imperf. Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizsteigties garām.
1.1.pārn. Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens aizsteidzas.
2.parasti 3. pers. Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
PiemēriĀtri bija aizsteigusies dzīve, bērnus viņa bija izaudzinājusi un nu jau auklēja mazbērnu..
3.Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
PiemēriPie logiem sēdošie pasažieri ātri, aizsteigdamies cits citam priekšā, traucās uzcelties un iestāties atvērtajos logos.
3.1.Veikt ko ātrāk par citiem.
PiemēriSaivas zvejnieku sievu rokās zibēja [tīklu lāpīšanas sacensībās]. Tur bija arī Lērumiene.. Pēdējā brīdī viņai tomēr kaut kas samisējās, tā sāka nervozēt un nokavējās. Citas aizsteidzās priekšā, un Lērumiene zaudēja.
3.2.Izvirzīties priekšgalā. Pārspēt.
PiemēriPrakse aizsteidzas teorijai priekšā.
3.3.Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
PiemēriDzīvot komunistiski, vai tas nav aizsteigties laikam priekšā, dzīvot jau šodien nākotnē?
Avoti: 1. sējums