Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsteberēt
aizsteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. imperf. Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriArī mamma atskatījās vēl atpakaļ.. un aizsteberēja, uz resnajām kājām gāzelēdamās, vīram pakaļ.
Avoti: 1. sējums