aizstiepties
aizstiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
PiemēriAizstiepties līdz augšējam plauktam.
1.1.Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
PiemēriLogam priekšā aizstiepies zirnekļa tīkls, tu Zaļš tītenītis ceļā aizstiepies..
2.parasti 3. pers. Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriGar pļavu aizstiepās sils..
2.1.Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
PiemēriUz visām pusēm aizstiepjas elektriskie vadi.
Avoti: 1. sējums