aizstiept
aizstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. imperf. Stiept prom.
Piemēri..ziemā vilki daudziem bija aplasījuši suņus, dažam aizstiepuši arī pa jēram no sakritušākas kūtiņas..
1.1.Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriMarks.. ķērās pie iebraucēju ceļasomām, lai tās aizstieptu līdz viesnīcai.
1.2.pārn.; sar. Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
PiemēriAizstiept draugu uz viesībām.
2.Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) — auklu, drēbi u. tml.
PiemēriAizstiept veļas auklu līdz spārei.
Avoti: 1. sējums