aizstreipuļot
aizstreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Streipuļojot attālināties. imperf. Streipuļot prom.
PiemēriAr mokām aizstreipuļot dažus soļus.
- Ar mokām aizstreipuļot dažus soļus.
- Karsta naida vilnis viņu apdedzināja, Greta samanīja savās rokās tādu spēku, ka pietika tikai tās pakustināt, lai Krēmers aizstreipuļotu pāri kabinetam un atkristu dīvānā.
1.1.Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizstreipuļot pie koka.
- Aizstreipuļot pie koka.
- Saķēru galvu un aizstreipuļoju līdz gultai atpakaļ. Uznāca atkal drudzis.
Avoti: 1. sējums