Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizstūrēt
aizstūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. imperf. Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizstūrēt laivu uz krastu.
Avoti: 1. sējums