aizsūtīt
aizsūtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
PiemēriAizsūtīt pēc ārsta.
- Aizsūtīt pēc ārsta.
- Aizsūtīt meiteni uz veikalu.
- Aizsūtīt pēc piena.
- Rečs aizsūtīja savus pļāvējus uz Murukakta pļavu.
- Jānītim šorīt nemaz nenāk miegs. Vakar māmiņa agri aizsūtīja gulēt..
- Viņš gan būs dusmīgs, ka es bez atļaujas braucu, bet atpakaļ taču mani nevar aizsūtīt.
- Tēvs: Ja tevi saimniece sūta [pie manis], tad labāk nenāc. Guste: Tā mani sūtīs! Pasaulē tā mani varbūt aizsūtīs kā dažu labu!
Stabili vārdu savienojumi
- Aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) idioma — vienk. Aizdzīt, padzīt.
2.Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
PiemēriAizsūtīt paciņu.
- Aizsūtīt paciņu.
- Aizsūtīt vēstuli pa pastu.
- Aizsūtīt naudu pa telegrāfu.
- Aizsūtīt bagāžu ar vilcienu.
- Aizsūtīt zīmīti sapulces vadītājam.
- Jaunajā gadā viņš nolēma aizsūtīt apsveikuma telegrammu.
- Aizsūtu draugam ābeles ziedu. Ziemeļos tālos, kur virpuļo sniegs, Istabā ienāks ar vēstuli prieks.
2.1.Paziņot, nodot (sveicienus, ziņu).
PiemēriAizsūtīt sveicienu.
- Aizsūtīt sveicienu.
- Aizsūtīt ziņu.
- "Vai tu varbūt aizsūtīsi ardievas saviem piederīgiem? Es to varu izdarīt..."
Avoti: 1. sējums