Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsūbēt
aizsūbēt parasti 3. pers., -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja; intrans.
Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
PiemēriCaurule aizsūb.
Avoti: 1. sējums