aizstīdzēt
aizstīdzēt parasti 3. pers., -stīdz, pag. -stīdzēja; intrans.
Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) – par augiem.
PiemēriPuķe ēnainā istabā aizstīdzējusi līdz loga augšai.
- Puķe ēnainā istabā aizstīdzējusi līdz loga augšai.
- pārn. Smaržīgi dūmi vaļīgos gredzenos lēni vijās augšup un aizstīdzēja uz visām pusēm.
- pārn. Cauri kinostudijas korpusiem aizstīdz garš un plats gaitenis.
Avoti: 1. sējums