Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizstīdzēt
aizstīdzēt parasti 3. pers., -stīdz, pag. -stīdzēja; intrans.
Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) — par augiem.
PiemēriPuķe ēnainā istabā aizstīdzējusi līdz loga augšai.
Avoti: 1. sējums