nolaist
nolaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu
1.trans. Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
PiemēriTāpat pa tumsiņu viņš nolaiž lejā melnos aizkarus, tikai pēc tam aizdedz uguni.
1.1.Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) — par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
PiemēriNolaist virvi no otrā stāva.
1.2.Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
PiemēriNolaist spaini akā.
Stabili vārdu savienojumiNolaist dibenā.
1.3.Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
PiemēriPaceļami un nolaižami grīdas sektori.. ļauj radīt visādus skatuves efektus.
1.4.Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
Piemēri..Leņingradā nolaida ūdenī pasaulē pirmo atomledlauzi..
1.5.Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
PiemēriNolaist grāmatu klēpī.
2.trans. Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā daļu).
PiemēriNolaist barjeru.
2.1.Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
PiemēriNolaist kājas pāri gultas malai.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā).
2.2.Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
PiemēriSignalizējot nolaist karodziņu.
2.3.pārn. Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
PiemēriPēdējos vārdus Andrejs nolaida pavisam zemā balsī..
2.4.pārn. Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
Piemēri..krizantēmas uz klavierēm bezspēcīgi nolaidušas lejup savas lapas.
2.5.Nozāģēt, nocirst (koku). Nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
PiemēriRokpelnis ar dēlu nozāģēja no nolaistās sausās priedes tik daudz Īsu klucīšu, cik varēja salikt uz abām ragaviņām..
Stabili vārdu savienojumiNolaist no celma (arī no kājas).
3.trans. Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
PiemēriNolaist slimniekam asinis.
Stabili vārdu savienojumiNolaist (arī notecināt) asinis.
3.1.Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
Piemēri..nolaižot dzirnavu dīķus un pat ezerus, likvidējot krūmus, tiek iznīcinātas apmešanās vietas daudziem savvaļas zīdītājdzīvniekiem un putniem.
3.2.Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
PiemēriNolaist ūdeni klozetā.
4.trans.; sar. Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu).
PiemēriTrīsdesmit pieci, tā bij cena, nevienu rubli tur nevarēja nolaist.
4.1.intrans.
Piemēri..labāk lai [tomāti] samaitājas nekā nolaist no cenas..
5.trans. Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
PiemēriNolaist dārzu.
5.1.parasti divd. formā: nolaists. Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
Piemēri..ceļš šajā purvainajā vietā atradās neiedomājami nolaistā stāvoklī: grāvji sen netīrīti, ūdens pēc lietus pludoja pa visu ceļu..
6.intrans.; sar. Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
PiemēriTas viegli nolaida no kalna lejā.
7.intrans.; sar. Viegli novilkt (ar ko gar ko).
Piemēri..izkapti padusē iemiedzis un ar akmens strīķi drošības dēļ vēlreiz viegli nolaizdams gar zobu, viņš neteica neko..
8.intrans.; novec. Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriVīrieši, aizjūguši zirgus, rikšiem vien nolaiž pa čaukstošo sniegu uz mežu Žagaros.
9.trans.; apv. Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
Piemēri«Vai tu zini, cik Rīgā dod par pūru ābolu? No Klidziņas ar laivu var nolaist.»
10.trans.; novec. Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
PiemēriLaima: Bet kas nu lai notiek ar nodošanām [maksājumiem], kad tēvs to naudu nolaidis? Vai mūsu parādu prasītāji gribēs vēl ilgāk gaidīt?
Stabili vārdu savienojumi(Ne)nolaist dūšu. Nolaist (arī izlaist) pienu. Nolaist aci. Nolaist dibenā.
Avoti: 5. sējums