Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nolaist
nolaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu
1.trans. Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
PiemēriTāpat pa tumsiņu viņš nolaiž lejā melnos aizkarus, tikai pēc tam aizdedz uguni.
  • Tāpat pa tumsiņu viņš nolaiž lejā melnos aizkarus, tikai pēc tam aizdedz uguni.
  • Klusi torīt Ako izslīdēja no būdas, nolaida izejas caurumam priekšā mizu pinumu..
  • Lai uguns nespīdētu acīs, Purēns nolaida spuldzei priekšā abažūru.
  • pārn. Mājas gar ezeru zemei pieplakušas, vēja izplūkātos salmu jumtus pār logiem nolaidušas.
  • pārn. Neuzticēšanās ir nolaidusi Dzelzs priekškaru Starp mums..
1.1.Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) – par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
PiemēriNolaist virvi no otrā stāva.
  • Nolaist virvi no otrā stāva.
  • Nolaist trapu.
  • Nolaist no kuģa glābšanas laivu.
  • Nolaist karogu pusmastā.
  • Ar vienu rāvienu bijām pie lūkas, trepes nolaistas, un mēs pa galvu pa kaklu zemē..
  • «Vienreiz, kad strādājām jaunbūve, viņš [brālis] man.. apsēja striķi ap vidu un no jumta šķores nolaida lejā.»
  • Tika paceltas buras un atkal nolaistas, un beidzot vajadzēja tās pavisam vākt nost.
  • Mēs nolaižam dažus garus dēļus no vāgūža augšas un uzliekam.. uz apaļiem bluķīšiem..
1.2.Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
PiemēriNolaist spaini akā.
  • Nolaist spaini akā.
  • Nolaist kārti ūdenī.
  • ..mucas ar divējiem jauniem grožiem bij nolaistas akā..
  • Mazām lāpstiņām izrakām kapu. Nolaidām [kritušo] biedru brūni dzeltenajā bedrē.
  • Rīt.. mums jāpabeidz urbums un tajā jānolaiž visas caurules.
  • Akmens man ir par enkuru, un, kad tas nolaists dibenā, laiva stāv uz vietas.
Stabili vārdu savienojumiNolaist dibenā.
1.3.Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
PiemēriPaceļami un nolaižami grīdas sektori.. ļauj radīt visādus skatuves efektus.
  • Paceļami un nolaižami grīdas sektori.. ļauj radīt visādus skatuves efektus.
1.4.Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
Piemēri..Leņingradā nolaida ūdenī pasaulē pirmo atomledlauzi..
  • ..Leņingradā nolaida ūdenī pasaulē pirmo atomledlauzi..
  • ..pa sauszemi pārvestās laivas nolaida Pedelē..
1.5.Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
PiemēriNolaist grāmatu klēpī.
  • Nolaist grāmatu klēpī.
  • Lielākais [zēns] saķēra mazo aiz padusēm un gribēja uzcelt uz vezuma, bet mazais ķepurojās pretim.., līdz viņu nolaida zemē.
  • Saudzīgi.. viņš nolaida mazmeitu uz grīdas..
  • Zārku lēni nolaida blakus dzeltenajai smilšu kaudzei.
2.trans. Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā daļu).
PiemēriNolaist barjeru.
  • Nolaist barjeru.
  • Nolaist čemodāna vāku.
  • Laiva bija maza un pieblīvēta ar mantām. Traucēja arī nolaižamais masts.
  • «..esot paceļami tilti, pa kuriem izbrauc kuģis cauri, un tad tiltu atkal nolaiž...»
2.1.Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
PiemēriNolaist kājas pāri gultas malai.
  • Nolaist kājas pāri gultas malai.
  • Nolaist asti.
  • Nolaist spārnus.
  • Kautrīgi nolaist plakstiņus.
  • Apolons nolaida metienam pacelto roku..
  • ..Liene atkal nolaida galvu, iekoda apakšlūpu zobos un mocījās atrast īsto atbildi.
  • ..lūpu kaktiņi bija nolaisti uz leju ironiskā.. vīpsnā..
  • Viņa.. nolaida savas garās un melnās skropstas.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā).
2.2.Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
PiemēriSignalizējot nolaist karodziņu.
  • Signalizējot nolaist karodziņu.
  • Ar nolaistu automātu sašautajās durvīs parādījās tēvs.
  • ..viņš viņu sveicināja, cepuri.. dziļi nolaizdams..
2.3.pārn. Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
PiemēriPēdējos vārdus Andrejs nolaida pavisam zemā balsī..
  • Pēdējos vārdus Andrejs nolaida pavisam zemā balsī..
  • Kaija nolaiž balsi klusāk, lai sievietes nedzirdētu.
2.4.pārn. Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
Piemēri..krizantēmas uz klavierēm bezspēcīgi nolaidušas lejup savas lapas.
  • ..krizantēmas uz klavierēm bezspēcīgi nolaidušas lejup savas lapas.
2.5.Nozāģēt, nocirst (koku). Nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
PiemēriRokpelnis ar dēlu nozāģēja no nolaistās sausās priedes tik daudz Īsu klucīšu, cik varēja salikt uz abām ragaviņām..
  • Rokpelnis ar dēlu nozāģēja no nolaistās sausās priedes tik daudz Īsu klucīšu, cik varēja salikt uz abām ragaviņām..
  • ..pāris cirtieniem nolaida divus bērziņus, nocirta galotnes un liekos zarus.
  • Ar nolaižamo ķīli viegli var novērst zāģa iesprūšanu un nolaist koku jebkurā virzienā.
  • ..šķērszāģi - meža izstrādāšanas darbos lietojamie zāģi, ar kuriem kokus nolaiž no celma..
  • Mums nebija pat lāga zāģa, ar ko nolaist kokus no kājas..
Stabili vārdu savienojumiNolaist no celma (arī no kājas).
3.trans. Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
PiemēriNolaist slimniekam asinis.
  • Nolaist slimniekam asinis.
  • Birkenbaums.. piegāja tad pie Grīntāla, vaicādams, vai nebūtu vienam zirgam jānolaiž asinis?
  • Edvarts: Bet bez tā [grāvja] tas pļavas gabals nekam neder. Tas ūdens ir jānolaiž.
  • Pirms slimnieka novietošanas uz operācijas galda jāatgādina, lai viņš nolaiž urīnu, jo urīnpūslim.. jābūt tukšam..
  • pārn. Kaut kur tālumā aiz meža jau dzirdēja lokomotīvi nosvilpjam un nolaižam tvaiku.
Stabili vārdu savienojumiNolaist (arī notecināt) asinis.
3.1.Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
Piemēri..nolaižot dzirnavu dīķus un pat ezerus, likvidējot krūmus, tiek iznīcinātas apmešanās vietas daudziem savvaļas zīdītājdzīvniekiem un putniem.
  • ..nolaižot dzirnavu dīķus un pat ezerus, likvidējot krūmus, tiek iznīcinātas apmešanās vietas daudziem savvaļas zīdītājdzīvniekiem un putniem.
  • Āraišu ezera līmeni nolaida par pusotra metriem..
3.2.Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
PiemēriNolaist ūdeni klozetā.
  • Nolaist ūdeni klozetā.
4.trans.; sar. Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu).
PiemēriTrīsdesmit pieci, tā bij cena, nevienu rubli tur nevarēja nolaist.
  • Trīsdesmit pieci, tā bij cena, nevienu rubli tur nevarēja nolaist.
4.1.intrans.
Piemēri..labāk lai [tomāti] samaitājas nekā nolaist no cenas..
  • ..labāk lai [tomāti] samaitājas nekā nolaist no cenas..
  • «Puiši.. nospriež, kādu loni prasīt, un nenolaiž, lai tur arī viņam zobu lauztu laukā...»
5.trans. Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
PiemēriNolaist dārzu.
  • Nolaist dārzu.
  • Nolaist ceļu.
  • «Nams nolaists,» Rīders turpināja, «nepieciešams remonts katrā dzīvoklī.»
  • Mūsu jaunais saimnieks pats bija zvejnieks un, zemi nekārtīgi apstrādādams, bija to nolaidis uz beidzamo.
  • Vītols:.. es te esmu nesen, atradu lopus stipri nolaistus. Izslaukumi mazi.
  • Kolonizatori jaunajai valstij atstāja bēdīgu mantojumu... Lauksaimniecība bija primitīva, nolaista, rūpniecība neattīstīta.
5.1.parasti divd. formā: nolaists. Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
Piemēri..ceļš šajā purvainajā vietā atradās neiedomājami nolaistā stāvoklī: grāvji sen netīrīti, ūdens pēc lietus pludoja pa visu ceļu..
  • ..ceļš šajā purvainajā vietā atradās neiedomājami nolaistā stāvoklī: grāvji sen netīrīti, ūdens pēc lietus pludoja pa visu ceļu..
  • ..ir vēl tādi rajoni.., kur lauksaimniecība ir nolaistā stāvoklī: iegūst zemas ražas, pieļauj lielus zudumus..
6.intrans.; sar. Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
PiemēriTas viegli nolaida no kalna lejā.
  • Tas viegli nolaida no kalna lejā.
  • Divreiz līdz rijai aizbraukuši, viņi uzkrāva vismaz vēl tikpat daudz, nolaida līdz Spilvai un atkal kalnā.
7.intrans.; sar. Viegli novilkt (ar ko gar ko).
Piemēri..izkapti padusē iemiedzis un ar akmens strīķi drošības dēļ vēlreiz viegli nolaizdams gar zobu, viņš neteica neko..
  • ..izkapti padusē iemiedzis un ar akmens strīķi drošības dēļ vēlreiz viegli nolaizdams gar zobu, viņš neteica neko..
  • ..izrādās, ka bez tiem mākslinieka paredzētajiem sienu apgleznojumiem var tīri labi iztikt. Nolaidīs tāpat ar rullīti.
8.intrans.; novec. Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriVīrieši, aizjūguši zirgus, rikšiem vien nolaiž pa čaukstošo sniegu uz mežu Žagaros.
  • Vīrieši, aizjūguši zirgus, rikšiem vien nolaiž pa čaukstošo sniegu uz mežu Žagaros.
9.trans.; apv. Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
Piemēri«Vai tu zini, cik Rīgā dod par pūru ābolu? No Klidziņas ar laivu var nolaist.»
  • «Vai tu zini, cik Rīgā dod par pūru ābolu? No Klidziņas ar laivu var nolaist.»
10.trans.; novec. Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
PiemēriLaima: Bet kas nu lai notiek ar nodošanām [maksājumiem], kad tēvs to naudu nolaidis? Vai mūsu parādu prasītāji gribēs vēl ilgāk gaidīt?
  • Laima: Bet kas nu lai notiek ar nodošanām [maksājumiem], kad tēvs to naudu nolaidis? Vai mūsu parādu prasītāji gribēs vēl ilgāk gaidīt?
Stabili vārdu savienojumi(Ne)nolaist dūšu. Nolaist (arī izlaist) pienu. Nolaist aci. Nolaist dibenā.
Avoti: 5. sējums