Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nolaidība
nolaidība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nolaidīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRājiens, stingrais rājiens, varbūt pat atbrīvošana no amata par tādu nolaidību, Vitiņš domāja, lēni atkāpdamies no sārta.
  • Rājiens, stingrais rājiens, varbūt pat atbrīvošana no amata par tādu nolaidību, Vitiņš domāja, lēni atkāpdamies no sārta.
  • Ābelītes pagājušajā ziemā palika neapsietas un tās visas, cik tālu vien zaķi spēja aizsniegt, ir apgrauztas.. Ābeļdārzs tikai nolaidības dēļ aizlaists bojā.
  • Caurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izpūrušiem matiem un vienmēr saīgusi. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība.
Avoti: 5. sējums